Skip to content

Projetu ba Setór Reziliénsia Rurál no Hadi’ak Maneira Moris (Rural Resilience and Livelihood Improvement Sector Project – RRLIP)

31

CAICOLI DILI: 13/11/2025 – Projetu ba Setór Reziliénsia Rurál no Hadi’ak Maneira Moris (RRLIP) ho objetivu atu hadia reziliénsia husi ema kuaze 46,000 ne’ebé moris iha area rurál sira iha munisípiu Manatuto. Projetu ne’e sei hadi’a asesu ba bee, hasa’e produtividade agríkola liu-husi aprosimasaun matenek-klimátika, apoiu liga ho merkadoria, no dezenvolve oportunidade diversifika vida moris ba komunidade rurál sira. RRLIP la’o tuir aprosimasaun inkluzivu no integradu iha ne’ebé governu servisu besik liu ho komunidade-sira atu halo planu no implementa kombinasaun ba investimentu-sira iha infraestrutura bee, agrikultura, dezenvolvimentu vida moris, dezenvolvimentu kadeia valór no hametin kapasidade.

Akordu subsídiu RRLIP asina hosi Banku Dezenvolvimentu Aziátiku (ADB) no governu Timor-Leste iha loron 18 fulan-Dezembru tinan 2024. Kustu estimasaun ba projetu ne’e millaun $16.59, iha ne’ebé sei finansia husi subvensaun husi Banku Dezenvolvimentu Aziátiku (ADB), Global Environment Facility, Japan Fund for Prosperous and Resilient Asia and the Pacific (JFPR), Community Resilience Partnership Program Trust Fund (CRPPTF), no Ireland Trust Fund for Building Climate Change and Disaster Resilience in Small Island Developing States (BCCDR). Ajénsia ezekutór maka Ministério do Desenvolvimento Rural e Habitação Comunitária  (MDRHC). Diresaun Jerál Dezenvolvimentu Rurál (DGDR) mak hanesan ajénsia implementador.

Projetu ne’e sei tarjetu ba suku rurál sira hotu iha munisípiu Manatuto. Manatuto nu’udar munisípiu ida ne’ebé vulnerável tebes ba impaktu mudansa klimátika iha área rurál sira iha Timor-Leste. Aproximadamente 91% husi populasaun munisípiu ne’ebé moris iha área rurál sira no 73% husi populasaun ne’ebé depende ba agrikultura hanesan sira-nia fontes primáriu ba rendimentu. Pobreza nu’udar asuntu signifikativu iha munisípiu, ho 43% husi umakain-sira ne’ebé maka iha liña probreza nasionál nia okos. Insidénsia inseguransa aihan aas ho diversifikasaun aihan ne’ebé limitadu.

Manatuto sujeitu tiha ona ba ameasa naturál no klimátiku. Akontesimentu udan-boot ne’ebé estremu, rai-lakan no siklone-sira afeita ba estragus iha agríkola, no estraga kanál irigasaun-sira, uma, no sasan agríkola ninian. Iha sentru rai aas iha Manatuto esperiensia tiha ona udan ne’ebé makaas no tempu udan ne’ebé naruk, iha ne’ebé, iha kombinasaun ho rai-lolon ne’ebé risku, afeita ba risku erozaun ne’ebé aas, sedimentasaun, no mudansa padraun no aliñamentu mota. Área tetuk kostál ninian hetan inundasaun frekuente durante tempu udan. Área munisípiu ne’e kobre zona agroklimátika neen iha nasaun ne’e, iha ne’ebé permite projetu ne’e atu demonstra opsaun-sira ba hadia vida moris komunidade rurál iha munisipiu Manatuto no sei kontribui ba replikasaun prátika diak husi projetu ne’e ba iha munisípiu-sira seluk.

Leave A Reply

Your email address will not be published.