Skip to content

Partisipa Sorumutu Konsellu Ministru Hodi Aprova Rezolusaun Sira Governu Nian

263
𝐃𝐢𝐥𝐢,𝟏𝟑/𝟎𝟗/𝟐𝟎𝟐𝟑: Vice-Primeiro Ministro, Ministro Coordenadór dos Assuntos Sociais, Ministro do Desenvolvimento Rural e Habitação Comunitária Eng. Mariano ASSANAMI Sabino, partisipa Konsellu Ministrus hodi aprova rezolusaun sira neebé aprejenta husi ministeriu sira, iha Palásiu Governu, Dili.
Iha reuniaun ne’e, Sua Exelésia Primeiru-Ministru, Kay Rala Xanana Gusmão, aprejenta projetu Rezolusaun Governu, ne’ebé hetan aprovasaun hodi atribuisaun donativu ho montante tokon $2,5 ba Reinu Marrokus, hodi hatán ba nesesidade neebé provoka husi destruisaun kauza hosi rai-nakdoko ho magnitude 6,8, iha Sesta 8, fulan-Setembru 2023 kalan, halo ema mate hamutuk 2.800 no kanek 2.500.
Ministru Petróleu no Rekursus Minerais, Francisco da Costa Monteiro, aprejenta projetu Rezolusaun Governu nian hamutuk lima no hetan aprovasaun hodi nomea, Rui Maria Alves Soares, ba kargu Prezidente Konsellu Administrasaun nian mak Prezidente Komisaun Ezekutiva TIMOR GAP, E.P. — Timor Gás & Petróleu, E.P (“TIMOR GAP”).
Nomea Sr. José Manuel Gonçalves, ba kargu Prezidente Konsellu Administrasaun no, ho inerénsia, Prezidente Komisaun Ezekutiva Murak Rai Timor, E.P., ba mandatu foun ida ho durasaun tinan haat.
Nomea Sr. Gualdino do Carmo da Silva, ba kargu Prezidente Konsellu Diretivu Autoridade Nasionál Petróleu, I.P. (ANP).
Nomea, Sr. Rafael Danilson Magno de Araújo, ba kargu Prezidente Konsellu Diretivu Autoridade Nasionál Minerais, I.P. (ANM).
Nomea, Sr. Job Brites dos Santos, ba kargu Prezidente Konsellu Diretivu Institutu Jeosiénsias Timor-Leste, I. P. (IGTL-sigla Portugés).
Nain lima neebé hetan nomeasaun hodi assume kargu ezekutivu ho mandatu ida ba durasaun tinan haat, ho nunee tau ona iha konsiderasaun hodi rekoñese sira-nia idoneidade, integridade, formasaun akadémika no profisionál, esperiénsia ba kargu superiór sira, kapasidade téknika iha jestaun ba setór espesífiku petróleu, gás no rekursus minerais, koñesimentu polítika no estratéjika neebé relasiona ho setór sira-nee, aleinde kompeténsia lideransa, kolaborasaun, pedagojia no motivasaun ekipa sira.
Karakterístika sira neebé hatudu esensiál ba dezempeñu sira-nia kargu iha entidade ida-nee (TIMOR GAP, E.P., Murak Rai Timor, E.P., ANP, ANM no IGTL), iha kuadru servisu interese públiku neebé organizasaun sira nee dezempeña ba servisu Estadu.
Konsellu Ministrus delibera hodi aprova, ho kondisaun sira neebé atu determina, sedénsia (fó) edifísius kuarteiraun Palásiu Governu nian hodi Parlamentu Nasionál uza, neebé daudaun nee mamuk no la uza, haree ba espasu edifísiu Parlamentu Nasionál nian no ninia aneksu sira, neebé insufisiente tebes hodi hatán ba nesesidade sira órgaun ida-nee nian, neebé tanba aumentu hosi nesesidade servisus, nunee mós alterasaun ba ninia estrutura orgánika, presiza aumentu ida neebé signifikativu hosi númeru funsionárius, ajentes no kolaboradór sira ba ninia servisu.
Konsellu Ministrus aprova projetu Rezolusaun Governu nian, neebé aprezenta hosi Ministru Administrasaun Estatál, Sr. Tomas do Rosário Cabral, hodi halo manutensaun ba interese públiku kontratuál Estadu nian iha ezekusaun kontratu públiku ho ref.ª ICB/036/MAE-2020, neebé asina ona iha loron 16 fulan-fevereiru tinan 2022, ba fornesimentu ekipamentus rekolla rezíduus solidus nian no ekipamentus ba operasaun aterru kontroladu, iha ámbitu projetu jestaun rezíduus solidus urbanus nian iha Dili.
Ho diploma ida-nee, Governu reafirma ninia kompromisu ho implementasaun Estratéjia Investimentu ba Jestaun Rezíduus Sólidus Urbanus nian iha Dili, hetan ona aprovasaun hosi Rezolusaun Governu n. 32/2016, loron 5 fulan-outubru. Nee rekoñese katak iha interese públiku ba akizisaun rápida ekipamentu sira neebé temi ona hodi implementa Estratéjia nee.
Governu deklara inválidu ba deklarasaun kona-ba interese kontratuál Estadu nian neebé lakon relasiona ho kontratu públiku ho referénsia ICB/036/MAE-2023, tanba falta avizu hosi parte adjudikatória no laiha aplikasaun ba sansaun pekuniária neebé prevee iha kondisoins jerais kontratu nian antes ninia rezolusaun. Aleinde nee, afirma kontinuasaun interese kontratuál Estadu nian iha kontratu públiku ho referénsia ICB/036/MAE-2023.
Rekoñese katak prorrogasaun ba prazu vijénsia kontratu públiku ho referénsia ICB/036/MAE-2023 no alterasaun espesífikasaun téknika ba sasán balu neebé sei fornese kontribui ba interesse públiku
Governu fó instrusaun ba Komisaun Nasionál Aprovizionamentu hodi halo alterasaun ba kontratu n.ICB/036/MAE-2023 hodi permite prorrogasaun ba ninia vijénsia too loron 29 fulan-fevereiru tinan 2024 no alterasaun ba espesifikasaun téknika ba sasán neebé sei fornese, uainhira la afeta ba operasionalidade ekipamentu rekolla rezúduu sólidu no operasaun aterru nian.
Ikus, Ministru Administrasaun Estatál hetan instrusaun hodi asina alterasaun ba kontratu n.ICB/036/MAE-2023, hafoin prorrogasaun ba prazu validade nian no garantia ezekusaun kontratu too loron 29 fulan-fevereiru tinan 2024.
Ikus liu, projetu Proposta Rezolusaun Parlamentu Nasionál, neebé aprezenta husi Primeiru-Ministru, Kay Rala Xanana Gusmão, kona-ba naran sira hanesan: Sergio de Jesus Fernandes da Costa Hornai no Rui Pereira dos Santos, neebé sei propoin ba Parlamentu Nasionál ba kargu Komisáriu Komisaun Anti-Korrupsaun, hetan aprovasaun.
Tuir lejizlasaun neebé vigora, naran sira neebé propoin husi Governu agora sei analiza no vota husi Parlamentu Nasionál, no sira-nia dezignasaun sei presiza maioria absoluta husi deputadu neebé marka prezensa, pelumenus katoluk haat (3/4) husi deputadu sira neebé daudaun nee funsaun efetiva hela.
𝐌𝐞𝐝𝐢𝐚 𝐕𝐏𝐌-𝐌𝐂𝐀𝐒-𝐌𝐃𝐑𝐇𝐂
Leave A Reply

Your email address will not be published.