Skip to content

Rural Resilience and Livelihood Improvement Sector Project RRLIP

Projetu ba Setór Reziliénsia Rurál no Hadi’ak Maneira Moris

 

Projetu ba Setór Reziliénsia Rurál no Hadi’ak Maneira Moris (Rural Resilience and Livelihood Improvement Sector Project – RRLIP) Projetu ba Setór Reziliénsia Rurál no Hadi’ak Maneira Moris (RRLIP) ho objetivu atu hadia reziliénsia husi ema kuaze 46,000 ne’ebé moris iha area rurál sira iha munisípiu Manatuto. Projetu ne’e sei hadi’a asesu ba bee, hasa’e produtividade agríkola liu-husi aprosimasaun matenek-klimátika, apoiu liga ho merkadoria, no dezenvolve oportunidade diversifika vida moris ba komunidade rurál sira. RRLIP la’o tuir aprosimasaun inkluzivu no integradu iha ne’ebé governu servisu besik liu ho komunidade-sira atu halo planu no implementa kombinasaun ba investimentu-sira iha infraestrutura bee, agrikultura, dezenvolvimentu vida moris, dezenvolvimentu kadeia valór no hametin kapasidade. Akordu subsídiu RRLIP asina hosi Banku Dezenvolvimentu Aziátiku (ADB) no governu Timor- Leste iha loron 18 fulan-Dezembru tinan 2024. Kustu estimasaun ba projetu ne’e millaun $16.59, iha ne’ebé sei finansia husi subvensaun husi Banku Dezenvolvimentu Aziátiku (ADB), Global Environment Facility, Japan Fund for Prosperous and Resilient Asia and the Pacific (JFPR), Community Resilience Partnership Program Trust Fund (CRPPTF), no Ireland Trust Fund for Building Climate Change and Disaster Resilience in Small Island Developing States (BCCDR). Ajénsia ezekutór maka Ministériu Dezenvolvimentu Rurál no Habitasaun Komunitária (MRDCH). Diresaun Jerál Dezenvolvimentu Rurál mak ajénsia implementasaun. Projetu ne’e sei tarjetu ba suku rurál sira hotu iha munisípiu Manatuto. Manatuto nu’udar munisípiu ida ne’ebé vulnerável tebes ba impaktu mudansa klimátika iha área rurál sira iha
Timor-Leste. Aproximadamente 91% husi populasaun munisípiu ne’ebé moris iha área rurál sira no 73% husi populasaun ne’ebé depende ba agrikultura hanesan sira-nia fontes primáriu ba rendimentu. Pobreza nu’udar asuntu signifikativu iha munisípiu, ho 43% husi umakain-sira ne’ebé maka iha liña probreza nasionál nia okos. Insidénsia inseguransa aihan aas ho diversifikasaun aihan ne’ebé limitadu.
Manatuto sujeitu tiha ona ba ameasa naturál no klimátiku. Akontesimentu udan-boot
ne’ebé estremu, rai-lakan no siklone-sira afeita ba estragus iha agríkola, no estraga kanál irigasaun-sira, uma, no sasan agríkola ninian. Iha sentru rai aas iha Manatuto esperiensia tiha ona udan ne’ebé makaas no tempu udan ne’ebé naruk, iha ne’ebé, iha kombinasaun ho rai-lolon ne’ebé risku, afeita ba risku erozaun ne’ebé aas, sedimentasaun, no mudansa padraun no aliñamentu mota. Área tetuk kostál ninian hetan inundasaun frekuente durante
tempu udan. Área munisípiu ne’e kobre zona agroklimátika neen iha nasaun ne’e, iha ne’ebé permite projetu ne’e atu demonstra opsaun-sira ba vida moris rurál ba nasaun no kontribui replikasaun aprosimasaun husi projetu ne’e iha munisípiu-sira seluk.

Rural Resilience and Livelihood Improvement Sector Project: Report and Recommendation of the President | Asian Development Bank

𝐈𝐗 𝐆𝐨𝐯𝐞𝐫𝐧𝐮 𝐋𝐚𝐧𝐬𝐚 𝐅𝐚𝐭𝐮𝐤 𝐃𝐚𝐡𝐮𝐥𝐮𝐤 𝐄𝐬𝐭𝐫𝐚𝐝𝐚 𝐆𝐥𝐞𝐧𝐨 𝐛𝐚 𝐋𝐞𝐭𝐞𝐟𝐨𝐡𝐨 (𝐄𝐫𝐦𝐞𝐫𝐚) 𝐧𝐨 𝐄𝐬𝐭𝐫𝐚𝐝𝐚 𝐔𝐫𝐛𝐚𝐧𝐚 𝐆𝐥𝐞𝐧𝐨

  𝐃𝐈𝐋𝐈,𝟐𝟔/𝟎𝟏/𝟐𝟎𝟐𝟔: IX Governu Konstitusional ne’ebe lideradu husi Primeiru Ministru, Maun Boot Kay Rala Xanana Gusmão, Lansa ona projetu rehabilitasaun estrada Munisipiu Ermera nian ne’ebe

Read More »

𝐕𝐢𝐬𝐞-𝐏𝐌 𝐎𝐛𝐬𝐞𝐫𝐯𝐚 𝐊𝐨𝐧𝐬𝐭𝐫𝐮𝐬𝐚𝐮𝐧 𝐈𝐠𝐫𝐞𝐣𝐚 𝐊𝐫𝐢𝐬𝐭𝐚𝐮𝐧 𝐑𝐮𝐚 𝐢𝐡𝐚 𝐀𝐭𝐚𝐮𝐫𝐨

𝐀𝐓𝐀𝐔𝐑𝐎,𝟏𝟖/𝟎𝟏/𝟐𝟎𝟐𝟔: Vise-Primeiru Ministru, Ministru Koordenador ba Assuntus Sosiais, Eng. Mariano ASSANAMI Sabino, ne’ebe akompaña husi Prezidente Autoridade Atauro, observa prosesu konstrusaun igreja rua ne’ebe hanaran

Read More »